ūnikums
ūnikums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ūnikums | ūnikumi |
| Ģen. | ūnikuma | ūnikumu |
| Dat. | ūnikumam | ūnikumiem |
| Akuz. | ūnikumu | ūnikumus |
| Lok. | ūnikumā | ūnikumos |
Tas (piemēram, priekšmets, parādība, dzīva būtne), kas ir vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tagad cilvēks, kurš grebj karotes, tur ir pilnīgs ūnikums.
- Klāt pieķerot dainiski baronisko latviešu kormuzicēšanu kā ūnikumu pasaules kultūrā.
- Tāds ūnikums kā kultūras ministre, kas runā par integrāciju un vairāk neko.
- Tas ir ūnikums – pildīt amatu sabiedriskā kārtā.
- Kā ūnikumam šajā intīmajā jomā Mikam vēsturē ieiet traucē tikai viena sīka nianse - viņš tomēr nav vienīgais, kas gultā iedabūjis pirmo lēdiju.