tendēt
tendēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | tendēju | tendējam | tendēju | tendējām | tendēšu | tendēsim |
| 2. pers. | tendē | tendējat | tendēji | tendējāt | tendēsi | tendēsiet, tendēsit |
| 3. pers. | tendē | tendēja | tendēs | |||
Pavēles izteiksme: tendē (vsk. 2. pers.), tendējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tendējot (tag.), tendēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tendētu
Vajadzības izteiksme: jātendē
1.Tiekties (uz ko), censties (pēc kā); būt ar tendenci (uz ko).
1.1.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kas tiecas (uz ko), cenšas (pēc kā); tāds, kam ir tendence (uz ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jāpiebilst, ka Vācijas plāns ir vairāk tendēts uz Eiropas integrāciju.
- Tāds slimnieks ir tendēts padarīt sev galu," skaidrojis Džilindžers.
- Manuprāt, šī tendence ļoti ietekmē cilvēkus uz negatīvi tendētu paškritiku.
- Varmācīgi tendētajam vīrietim jāsajūt, ka cits vīrietis neatbalsta viņa rīcību!
- Ja cilvēks nav tendēts uz astroloģiju, tad par to nedomās.