sanerrot
sanerrot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | sanerroju | sanerrojam | sanerroju | sanerrojām | sanerrošu | sanerrosim |
2. pers. | sanerro | sanerrojat | sanerroji | sanerrojāt | sanerrosi | sanerrosiet, sanerrosit |
3. pers. | sanerro | sanerroja | sanerros |
Pavēles izteiksme: sanerro (vsk. 2. pers.), sanerrojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sanerrojot (tag.), sanerrošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sanerrotu
Vajadzības izteiksme: jāsanerro
Avoti: LLVV, ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Miesas bojājumi mums nodarīti nebija, tāpat nebija sanerrotas drēbes, tā ka, loģiski, nebija apskādēta pašcieņa, taču Irēna bargi uzsauca: " Sīpol!"
- saraustīta satiksme un sanerroti šoferi nav nākuši nekam par labu.
- Iznāk, ka reģionus un cilvēkus tikai sanerro.
- Saņemtajās pusgarajās biksēs un platajās īspiedurkņu gimnasķorkās mūsu staltākie puiši izskatījās pagalam sanerroti
- Jo Meistars bija gan viegli ievainojams un sanerrojams, gan sakāpināti stūrgalvīgs un ietiepīgs, kurš kā tāds lauku budzis varēja tielēties par katru izlolotā principa graudiņu.