izbiedēt
izbiedēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izbiedēju | izbiedējam | izbiedēju | izbiedējām | izbiedēšu | izbiedēsim |
2. pers. | izbiedē | izbiedējat | izbiedēji | izbiedējāt | izbiedēsi | izbiedēsiet, izbiedēsit |
3. pers. | izbiedē | izbiedēja | izbiedēs |
Pavēles izteiksme: izbiedē (vsk. 2. pers.), izbiedējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izbiedējot (tag.), izbiedēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izbiedētu
Vajadzības izteiksme: jāizbiedē
1.Satraukt, pēkšņi izraisīt bailes; arī izbaidīt.
Stabili vārdu savienojumiLīdz nāvei izbiedēt.
- Līdz nāvei izbiedēt frazēma — ļoti izbiedēt
1.1.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Būt tādam, kurā izpaužas bailes.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kakadu, kad ir izbiedēti, mēdz šņākt, atgādinot čūsku.
- Sniega zosis, ienaidnieku izbiedētas uz ūdens, spēj īslaicīgi ienirt.
- Izbiedēts no būkšķa Baltijas jūrā, Ronis saplēsa Auguļa austos tīklus.
- Notikušais izbiedēja arī suņuku, kurš kopā ar visiem pameta telpu.
- Izbiedēts tas saslienas pēc iespējas lielāks un izpleš priekškājas un spārnus.