izbieds
izbieds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | izbieds | izbiedi |
Ģen. | izbieda | izbiedu |
Dat. | izbiedam | izbiediem |
Akuz. | izbiedu | izbiedus |
Lok. | izbiedā | izbiedos |
Avoti: LLVV