Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
izbīdīt
Lietojuma biežums :
izbīdīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Bīdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
2.Izvirzīt3.
2.1.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Būt tādam, kas ir izvirzīts (uz priekšu, uz āru) — ķermeņa daļām.
3.sarunvaloda Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai); izvirzīt5.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri