izbildēt
izbildēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izbildēju | izbildējam | izbildēju | izbildējām | izbildēšu | izbildēsim |
| 2. pers. | izbildē | izbildējat | izbildēji | izbildējāt | izbildēsi | izbildēsiet, izbildēsit |
| 3. pers. | izbildē | izbildēja | izbildēs | |||
Pavēles izteiksme: izbildē (vsk. 2. pers.), izbildējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izbildējot (tag.), izbildēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izbildētu
Vajadzības izteiksme: jāizbildē
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un tas nebūs frivols joks, ja pretstatam pieminēšu, piemēram, amerikāņu fotogrāfu Geriju Vinograndu, kurš bija tik ražīgs, ka savas dzīves laikā uzkrāja veselu kalnu izbildētu, bet tā arī neattīstītu filmiņu.
- Pie bildēm var tikt tikai tad, kad izbildēta visa filmiņa.
- Mani personīgi mazliet izbrīnīja, ka pamatīgi izbildētas ir arī Purvciema blokmājas savienojošās mazās ieliņas.
- Divatā ņēmāmies uz izbildējām no rīta uzlādēto sausu gan zibspuldzes bateriju komplektu, gan arī fotoaparāta.
- Pirmo filmu izbildēju, un jau paspēju iemācīties nebloķēt eksponometru ar roku, jo arī gaismu mēra nevis caur objektīvu, bet virs tā.