izbirdināt
izbirdināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izbirdinu | izbirdinām | izbirdināju | izbirdinājām | izbirdināšu | izbirdināsim |
| 2. pers. | izbirdini | izbirdināt | izbirdināji | izbirdinājāt | izbirdināsi | izbirdināsiet, izbirdināsit |
| 3. pers. | izbirdina | izbirdināja | izbirdinās | |||
Pavēles izteiksme: izbirdini (vsk. 2. pers.), izbirdiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izbirdinot (tag.), izbirdināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izbirdinātu
Vajadzības izteiksme: jāizbirdina
Ļaut, arī panākt, ka izbirst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šausmu pārņemtais zaķītis Aļģis notupās zem krūma un izbirdināja spiru kaudzīti.
- Bet Martīns joprojām vicina rokas un uz visām pusēm izbirdina cigarešu pelnus.
- \ Pāris paņem ziedu ziedlapiņas un tās izbirdina pa gultu.
- Konrāds nosvieda seglus zemē, platiem soļiem izgāja pagalmā un sargātājam izbirdināja zobus.
- Tikai atvēli vēl laiku, vēl neizbirdini sēkliņas!