uzvelt
Lietojuma biežums :
uzvelt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Veļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); veļot uzvirzīt uz kādas vietas.
2.Veļot, arī ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
2.1.Ar pūlēm uzcelt, uzdabūt (uz pleca, pleciem, muguras, arī plecos, mugurā).
2.2.pārnestā nozīmē Panākt, ka (kas nepatīkams, arī grūts) jāuzņemas (kādam).
Stabili vārdu savienojumiUzvelt uz (kāda) pleciem, arī uzvelt (kāda) plecos. Uzvelt vainu (kādam, kam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri