uzvelties
uzvelties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzveļos | uzveļamies | uzvēlos | uzvēlāmies | uzvelšos | uzvelsimies |
| 2. pers. | uzvelies | uzveļaties | uzvēlies | uzvēlāties | uzvelsies | uzvelsieties, uzvelsities |
| 3. pers. | uzveļas | uzvēlās | uzvelsies | |||
Pavēles izteiksme: uzvelies (vsk. 2. pers.), uzvelieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzveļoties (tag.), uzvelšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzveltos
Vajadzības izteiksme: jāuzveļas
1.Veļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
1.1.Smagi uzgulties (ar ķermeni, tā daļu) virsū (uz kā, kam).
2.Refl. → uzvelt1; tikt uzveltam.
2.1.sarunvaloda Neveiklā, ļodzīgā gaitā uziet, uznākt, uzrāpties u. tml.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Plakstiem svina smagums, krūtīm uzvēlies bluķis, piespiedis pie gultas matrača.
- Tā droši vien noģība, kad es uzvēlos tai virsū.
- Tādos rītos miegs uzveļas kā pūkains mākonis, no kura grūti tikt vaļā.
- Uzvelties ķēvei uz krustiem ar visu savu milzīgo augumu.
- Viens koks jau bijis nozāģēts, tad turpinājis velties un uzvēlies pašam zāģētājam uz kājas.