uzveltnēt
uzveltnēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzveltnēju | uzveltnējam | uzveltnēju | uzveltnējām | uzveltnēšu | uzveltnēsim |
2. pers. | uzveltnē | uzveltnējat | uzveltnēji | uzveltnējāt | uzveltnēsi | uzveltnēsiet, uzveltnēsit |
3. pers. | uzveltnē | uzveltnēja | uzveltnēs |
Pavēles izteiksme: uzveltnē (vsk. 2. pers.), uzveltnējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzveltnējot (tag.), uzveltnēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzveltnētu
Vajadzības izteiksme: jāuzveltnē
Veltnējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
Avoti: LLVV