uzvelt
uzvelt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzveļu | uzveļam | uzvēlu | uzvēlām | uzvelšu | uzvelsim |
| 2. pers. | uzvel | uzveļat | uzvēli | uzvēlāt | uzvelsi | uzvelsiet, uzvelsit |
| 3. pers. | uzveļ | uzvēla | uzvels | |||
Pavēles izteiksme: uzvel (vsk. 2. pers.), uzveliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzveļot (tag.), uzvelšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzveltu
Vajadzības izteiksme: jāuzveļ
1.Veļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); veļot uzvirzīt uz kādas vietas.
2.Veļot, arī ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
2.1.Ar pūlēm uzcelt, uzdabūt (uz pleca, pleciem, muguras, arī plecos, mugurā).
2.2.pārnestā nozīmē Panākt, ka (kas nepatīkams, arī grūts) jāuzņemas (kādam).
Stabili vārdu savienojumiUzvelt uz (kāda) pleciem, arī uzvelt (kāda) plecos. Uzvelt vainu (kādam, kam).
- Uzvelt uz (kāda) pleciem, arī uzvelt (kāda) plecos idioma — panākt, ka kāds uzņemas ko nevēlamu, nepatīkamu (piemēram, darbu, pienākumu)
- Uzvelt vainu (kādam, kam) frazēma — vainot (kādu, ko)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad sieviete uzveļ uz saviem pleciem vēl lielāku mājas darbu daļu.
- Mazs kukainis, bet cik daudz atbildības uzvelts uz bites spārniem.
- Skolotājs izrādās nodevējs, bet vaina par zādzību tiek uzvelta Naruto.
- Peles uzveļ trusīti sev mugurā un pirmās šļūc pa margu lejup.
- Saprotams, jums ir tiesības daļu mājas darbu uzvelt vīra pleciem.