izjoņot
izjoņot 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izjoņoju | izjoņojam | izjoņoju | izjoņojām | izjoņošu | izjoņosim |
| 2. pers. | izjoņo | izjoņojat | izjoņoji | izjoņojāt | izjoņosi | izjoņosiet, izjoņosit |
| 3. pers. | izjoņo | izjoņoja | izjoņos | |||
Pavēles izteiksme: izjoņo (vsk. 2. pers.), izjoņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izjoņojot (tag.), izjoņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izjoņotu
Vajadzības izteiksme: jāizjoņo
1.Joņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
1.1.intransitīvs Par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos.
1.2.Joņojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
1.3.Par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos.
2.transitīvs Ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt (daudzās vai visās vietās); ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
2.1.lieto: pareti Ļoti ātri izskriet (daudzas vai visas vietas); ļoti ātri izskriet daudzas vai visas vietas (kādā teritorijā).
Stabili vārdu savienojumiIzjoņot caur smadzenēm.
- Izjoņot caur smadzenēm frazeoloģisms — ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām); ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Viņa aizcērt savu albumu ciet un palēkdamās izjoņo no klases.
- Asti luncinādams, viņš izjoņoja dārzā un sāka plūkt zāli un lapas.
- Un inspektors izjoņo no kabineta, atstājis draudzenes vienas.
- Vējš izjoņo tai cauri,
- Ko visu tik Mazarīni nedarīja, pat izjoņoja uz zirga lielgabalu uguns pozīcijās ar miera priekšlikumu tīstokli rokā un skaļi nokliedzās: “ Miers!