izjokot
izjokot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izjokoju | izjokojam | izjokoju | izjokojām | izjokošu | izjokosim |
| 2. pers. | izjoko | izjokojat | izjokoji | izjokojāt | izjokosi | izjokosiet, izjokosit |
| 3. pers. | izjoko | izjokoja | izjokos | |||
Pavēles izteiksme: izjoko (vsk. 2. pers.), izjokojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izjokojot (tag.), izjokošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izjokotu
Vajadzības izteiksme: jāizjoko
Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā; apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Latvijas izlasei šogad bija drūms noskaņojums - neviens nevienu neizjokoja.
- Arī savu sievu aktrisi Blaiku Laivliju dzimšanas dienā viņš pamatīgi izjokojis.
- Pat neskatoties uz to, ka lācis gribēja kurmi tikai izjokot.
- AIGA GRAUDIŅA, domes speciāliste: – Mani izjoko visai bieži.
- Laikam jau nopietnās attieksmes dēļ neviens nav centies arī izjokot. “