applīst
applīst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | applīstu | applīstam | applīsu | applīsām | applīsīšu | applīsīsim |
| 2. pers. | applīsti | applīstat | applīsi | applīsāt | applīsīsi | applīsīsiet, applīsīsit |
| 3. pers. | applīst | applīsa | applīsīs | |||
Pavēles izteiksme: applīsti (vsk. 2. pers.), applīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: applīstot (tag.), applīsīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: applīstu
Vajadzības izteiksme: jāapplīst
1.Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm); būt tādam, kam vairākās vietās ieplīsušas vai saplīsušas drēbes.
1.1.Tikt sabojātam (no ārpuses vai visapkārt), ieplīstot, atplīstot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bezzobaini un applīsuši, tārpainām un sapļekstējušām sēnēm līdzīgi bijušie līdzcīnītāji!
- Pa sienu aizskrien prusaks, galds ir tāds nedaudz applīsis.
- Tāpēc mums lūza nagi , un nevis tā iemesla dēļ , ka mēs atskaitot Šillingu , kas mūždien kodījās ap nagiem un kam bija applīsuši atnadži , būtu kodījuši nagus