uzpurināt
uzpurināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzpurinu | uzpurinām | uzpurināju | uzpurinājām | uzpurināšu | uzpurināsim |
2. pers. | uzpurini | uzpurināt | uzpurināji | uzpurinājāt | uzpurināsi | uzpurināsiet, uzpurināsit |
3. pers. | uzpurina | uzpurināja | uzpurinās |
Pavēles izteiksme: uzpurini (vsk. 2. pers.), uzpuriniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzpurinot (tag.), uzpurināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzpurinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzpurina
1.Purinot, kratot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
2.Purinot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega); purinot panākt, ka (kāds) pieceļas (kājās, sēdus).
2.1.pārnestā nozīmē Uzmundrināt, neļaut būt pasīvam, bezdarbīgam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Beidz ar krēma kārtu, virsū bagātīgi uzpurina kakao pulveri.
- Tagad tu piecelies, ļauj man izkāpt no gultas un kārtīgi uzpurini tos spilvenus!
- — Papriekš nāc un uzpurini man spilvenus!
- Istaba saposta svētkiem – eglīte, puķes, uzpurināti tautiski spilveni, svaigi gludināti galdautiņi.
- – Uzpurināju atkal uzticamo sulfanilamīdu.