tricināt1
Lietojuma biežums :
tricināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kur) rodas, parasti spēcīgas, svārstības.
1.1.Vairākkārt ritmiski mainīt (skaņas, skaņu kopuma) augstumu, skaļumu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri