trīcināt
trīcināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | trīcinu | trīcinām | trīcināju | trīcinājām | trīcināšu | trīcināsim |
| 2. pers. | trīcini | trīcināt | trīcināji | trīcinājāt | trīcināsi | trīcināsiet, trīcināsit |
| 3. pers. | trīcina | trīcināja | trīcinās | |||
Pavēles izteiksme: trīcini (vsk. 2. pers.), trīciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: trīcinot (tag.), trīcināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: trīcinātu
Vajadzības izteiksme: jātrīcina
1.Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) trīc (1).
2.Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) trīc (2).
3.apvidvārds Saka par lakstīgalas, strazdu, citu putnu, bet arī skaļi dziedoša cilvēka balss skaņām.
Avoti: LLVV, NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz viņas virslūpas garā, sirmā spalva trīcinās kā vēja purināta ziedlapiņa.
- Skaņu brāzmām trīcinot gaisu, arī citu baznīcu zvaniķi nenoturas un sāk zvanīt līdzi.
- Viņa nekliegs, netaisīs histērijas un netrīcinās ceļus.
- Viņu nekratīja, netrīcināja, nekas tāds.
- Kādu laiku bariņš minku, astes trīcinādami, grozās ap kasti, līdz nepacietīgākais tajā ieiet.