pušķot
pušķot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pušķoju | pušķojam | pušķoju | pušķojām | pušķošu | pušķosim |
| 2. pers. | pušķo | pušķojat | pušķoji | pušķojāt | pušķosi | pušķosiet, pušķosit |
| 3. pers. | pušķo | pušķoja | pušķos | |||
Pavēles izteiksme: pušķo (vsk. 2. pers.), pušķojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pušķojot (tag.), pušķošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pušķotu
Vajadzības izteiksme: jāpušķo
pušķēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pušķēju | pušķējam | pušķēju | pušķējām | pušķēšu | pušķēsim |
| 2. pers. | pušķē | pušķējat | pušķēji | pušķējāt | pušķēsi | pušķēsiet, pušķēsit |
| 3. pers. | pušķē | pušķēja | pušķēs | |||
Pavēles izteiksme: pušķē (vsk. 2. pers.), pušķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pušķējot (tag.), pušķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pušķētu
Vajadzības izteiksme: jāpušķē
1.Ar izrotājumiem, dekoratīviem elementiem darīt (ko) skaistu, krāšņu, arī svinīgu; arī rotāt.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas krāšņs, skaists, arī svinīgs izskats (parasti par priekšmetiem); būt par rotājuma elementu.
1.2.pārnestā nozīmē Darīt (ko) daudzveidīgāku, bagātāku (piemēram, ar kādām sastāvdaļām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jūras ērglis jau februārī sāk pušķot ligzdu un drīz dēs olas.
- Taču vairāki ārsti nepušķo neko un saka visu, ko domā.
- Tas ir tāpat kā Vasarsvētkos iet uz baznīcu un meijām pušķot istabu.
- Ar to Lielajai līgavai nebija gana — viņa nolēma pušķot savu milzu mirti.
- No viduslaiku Eiropas joprojām ir saglabājusies tradīcija pušķot mājas un dievnamus ar meijām.