pušķis
pušķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pušķis | pušķi |
| Ģen. | pušķa | pušķu |
| Dat. | pušķim | pušķiem |
| Akuz. | pušķi | pušķus |
| Lok. | pušķī | pušķos |
1.Atsevišķs cieši kopā saaudzis (lapu vai ziedu) kopums.
1.1.Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums (dzīvniekiem), atsevišķs, neliels (matiņu) kopums (augiem); arī kušķis.
1.2.Dekoratīvs elements (parasti cepurēm) – neliels (putnu spalvu, arī zirga astru) kopums.
1.3.Tievu, vienā galā sastiprinātu elementu kopums (piemēram, darbarīkiem).
2.Atlasīts un sakārtots (ziedu, lapu, zaru) kopums.
2.1.Dekoratīvs elements (apģērbam) – mākslīgu ziedu kopums.
3.Apģērba, arī apavu dekoratīvs elements – pavedienu sasējums vienkopus vai mezglā, atstājot to galus brīvus.
3.1.Veidojums, kas rodas, kupli sasienot lenti.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es iedevu viņai maijpuķīšu pušķi un tas notika – viņu bildināju.
- Apaļus un apjomīgus ziedu pušķus nevajadzētu ievietot šaurās, slaidās vāzēs.
- Uz sliekšņa stāv mans cēlais ekskursijas bruņinieks ar rožu pušķi rokās.
- ponijam teica Elizabete II, paslēpjot puķu pušķi aiz savas muguras.
- Mēs ceram radīt daudz laimīgu seju, pasniedzot tulpju pušķus."