pušķot
Lietojuma biežums :
pušķot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
pušķēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
Locīšana
1.Ar izrotājumiem, dekoratīviem elementiem darīt (ko) skaistu, krāšņu, arī svinīgu; arī rotāt.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas krāšņs, skaists, arī svinīgs izskats (parasti par priekšmetiem); būt par rotājuma elementu.
1.2.pārnestā nozīmē Darīt (ko) daudzveidīgāku, bagātāku (piemēram, ar kādām sastāvdaļām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri