tvanēt1
tvanēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | tvanu | tvanam | tvanēju | tvanējām | tvanēšu | tvanēsim |
| 2. pers. | tvani | tvanat | tvanēji | tvanējāt | tvanēsi | tvanēsiet, tvanēsit |
| 3. pers. | tvan | tvanēja | tvanēs | |||
Pavēles izteiksme: tvani (vsk. 2. pers.), tvaniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tvanot (tag.), tvanēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tvanētu
Vajadzības izteiksme: jātvan
1.Asi, nepatīkami smirdēt; tvanot1.
2.poētiska stilistiskā nokrāsa Stipri, reibinoši smaržot.
3.Būt tveicīgam; tvanot3.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vasara tvanēja pilnā spēkā, reibināja vīgriezes un meža zemeņu smarža.
- Jau es sajūtu spēcīgo liepziedu smaržu, kurai te jātvan.
- Kā dzeltenajai smaržai, kas tvanēja ap vecajām grāmatām.
- Tvanēja salda smarža, asi, dullinoši, it kā no indīgiem ziediem.
- Karstumā tvanošais tīrelis pieklusa, pat allaž aizņemtie kukaiņi apjuka no negaidītā traucēkļa.