kutēt
kutēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; tikai formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kutu | kutam | kutēju | kutējām | kutēšu | kutēsim |
| 2. pers. | kuti | kutat | kutēji | kutējāt | kutēsi | kutēsiet, kutēsit |
| 3. pers. | kut | kutēja | kutēs | |||
Pavēles izteiksme: kuti (vsk. 2. pers.), kutiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kutot (tag.), kutēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kutētu
Vajadzības izteiksme: jākut
1.Būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
1.1.Būt par cēloni gļotādas kairinājumam (parasti par smaržu).
1.2.pārnestā nozīmē Būt tādam, kurā šķietami izpaužas nepacietība, vēlēšanās (par ķermeņa daļām).
Stabili vārdu savienojumiSirds kut vien; sirds kut; iekšā kut.
- Sirds kut vien; sirds kut; iekšā kut idioma — saka, ja izjūt prieku, nelielu satraukumu, saviļņojumu
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet, ko lai dara, ja vēders nedaudz kut un nāk gāzītes?
- Kut vai put, vai duras ass Aprīlī ir jāsmejas
- Sievai aiz kauna kutēja sirds un bailēs drebēja rokas.
- Datoram ļoti kutēja, bet svētkos daudz var paciest.
- Kā lai es pasaku, ka esmu cilvēks, kuram vienmēr kut? «