magnetizēties
magnetizēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; joma: fizikaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | magnetizējos | magnetizējamies | magnetizējos | magnetizējāmies | magnetizēšos | magnetizēsimies |
2. pers. | magnetizējies | magnetizējaties | magnetizējies | magnetizējāties | magnetizēsies | magnetizēsieties, magnetizēsities |
3. pers. | magnetizējas | magnetizējās | magnetizēsies |
Pavēles izteiksme: magnetizējies (vsk. 2. pers.), magnetizējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: magnetizējoties (tag.), magnetizēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: magnetizētos
Vajadzības izteiksme: jāmagnetizējas
Būt tādam, kam rodas magnētiskas īpašības; tikt magnetizētam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Elektromagnētus izmanto, lai atdalītu piemaisījumus, kas magnetizējas [81, 82].
- Ja vielu ievieto ārējā magnētiskā laukā, notiek atomu magnētisko momentu M orientācija, un tā rezultātā viela magnetizējas.
- Magnētus izgatavo no īpašām vielām — feromagnētiķiem, kas novietoti citu magnētu darbības laukā, paši pārvēršas par magnētiem ( magnetizējas).
- Superparamagnētiskas nanodaļiņas magnetizējas tikai magnētiskā lauka iedarbībā un zaudē magnetizācijas spēju, kad magnētiskā lauka iedarbība beidzas ( Silva et al., 2007).