magnetīts
magnetīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: mineraloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | magnetīts | magnetīti |
| Ģen. | magnetīta | magnetītu |
| Dat. | magnetītam | magnetītiem |
| Akuz. | magnetītu | magnetītus |
| Lok. | magnetītā | magnetītos |
Melns, ciets, dzelzi saturošs minerāls ar metālisku spīdumu un magnētiskām īpašībām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pie tādas dzelzs oksīda Fe2Оз apstrādes veidosies feromagnētiskais pulveris – magnetīts.
- Mirdzošu, varavīksnei līdzīgu spīdumu obsidiānam izraisa magnetīta nanodaļiņu ieslēgumi.
- Izejviela ir magnetīta koncentrāts ( 71,5 % Fe; 0,3 % SiO2).
- Un arī magnetīts, kas pievelk magnētu, kas šajā te ir iestrādāts.
- Citas krāsvielas, līdzekļi, preparāti un luminofori ( piem., uz ultramarīna, litopona, magnetīta u.c. un to savienojumu bāzes)