magnetizēt
magnetizēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; joma: fizikaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | magnetizēju | magnetizējam | magnetizēju | magnetizējām | magnetizēšu | magnetizēsim |
| 2. pers. | magnetizē | magnetizējat | magnetizēji | magnetizējāt | magnetizēsi | magnetizēsiet, magnetizēsit |
| 3. pers. | magnetizē | magnetizēja | magnetizēs | |||
Pavēles izteiksme: magnetizē (vsk. 2. pers.), magnetizējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: magnetizējot (tag.), magnetizēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: magnetizētu
Vajadzības izteiksme: jāmagnetizē
Radīt (kam) magnētiskas īpašības.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nelielie magnetizētie elastīgas gumijas gabali sekmīgi izmantoti Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.
- Šajā nodaļā tiks vēlreiz apskatīts viens rotējošs cilindrs, kas magnetizēts perpendikulāri tā asij.
- Magnetizētas cietas lodes modelis izveidots 1820. gadā.
- Mirdzas Martinsones Jošabeta pārsteidz un magnetizē, te jūtama miesa un asinis kā Rubensa glezniecībā.
- Tā ir muzikālā gaume un tāda traka dzīvot gribēšana, kas magnetizē mani un manus dziedātājus.