magnētiķis
magnētiķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: fizikaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | magnētiķis | magnētiķi |
| Ģen. | magnētiķa | magnētiķu |
| Dat. | magnētiķim | magnētiķiem |
| Akuz. | magnētiķi | magnētiķus |
| Lok. | magnētiķī | magnētiķos |
Viela, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas var būt mijiedarbībā ar magnētisko lauku.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Magnētiskais moments ir lielums, kas raksturo strāvas kontūra vai magnētiķa magnetizāciju un ir vienāds ar kontūrā plūstošās strāvas stipruma un kontūrā ietvērtā laukuma reizinājumu.
- Magnētiskā ķēde ir secīgu magnētiķu kopa, caur kuru iet magnētiskā plūsma.
- Ni-Zn špineļa tipa ferīti ir interesanti materiāli, jo tie reizē ir gan magnētiķi, gan pārejas metālu oksīdu pusvadītāji.
- Varētu vēl uz vada kādu magnētiķu uzlikt, lai elektroni rindā sakārtojas un zudumi mazāki.
- Mēs, magnētiķi, nepiedalījāmies.