Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
spraukšķināt
spraukšķināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
spraukšināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retāk
Locīšana
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spraukšķ; arī sprakšķināt.
Avoti: LLVV