spraukstēt
spraukstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | spraukstu | spraukstam | spraukstēju | spraukstējām | spraukstēšu | spraukstēsim |
| 2. pers. | sprauksti | spraukstat | spraukstēji | spraukstējāt | spraukstēsi | spraukstēsiet, spraukstēsit |
| 3. pers. | spraukst | spraukstēja | spraukstēs | |||
Pavēles izteiksme: sprauksti (vsk. 2. pers.), spraukstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spraukstot (tag.), spraukstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spraukstētu
Vajadzības izteiksme: jāspraukst
Avoti: LLVV