spraukšināt
spraukšināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | spraukšinu | spraukšinām | spraukšināju | spraukšinājām | spraukšināšu | spraukšināsim |
| 2. pers. | spraukšini | spraukšināt | spraukšināji | spraukšinājāt | spraukšināsi | spraukšināsiet, spraukšināsit |
| 3. pers. | spraukšina | spraukšināja | spraukšinās | |||
Pavēles izteiksme: spraukšini (vsk. 2. pers.), spraukšiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spraukšinot (tag.), spraukšināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spraukšinātu
Vajadzības izteiksme: jāspraukšina
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spraukšķ; arī sprakšķināt.
Avoti: LLVV