spraukšķoņa
spraukšķoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spraukšķoņa | spraukšķoņas |
| Ģen. | spraukšķoņas | spraukšķoņu |
| Dat. | spraukšķoņai | spraukšķoņām |
| Akuz. | spraukšķoņu | spraukšķoņas |
| Lok. | spraukšķoņā | spraukšķoņās |
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → spraukšķēt; arī sprakšķoņa.
Avoti: LLVV