spraukt | Tēzaurs

spraukt¹

Lietojuma biežums :

spraukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: reti

Locīšana

Ar grūtībām virzīt (šaurā vietā, spraugā u. tml.); ar grūtībām virzīt kam virsū, vilkt (parasti ko šauru).

Avoti: LLVV, ME

Korpusa piemēri