Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
spraukt2
spraukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: reti
Locīšana
1.Skarot ar ko nelīdzenu, cietu, asu, ievainot (parasti ādu, mizu).
1.1.Rupji malt; arī skrotēt1.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri