spraukt2
spraukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | spraucu | spraucam | spraucu | spraucām | spraukšu | sprauksim |
| 2. pers. | sprauc | spraucat | sprauci | spraucāt | sprauksi | sprauksiet, sprauksit |
| 3. pers. | sprauc | sprauca | sprauks | |||
Pavēles izteiksme: sprauc (vsk. 2. pers.), sprauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spraucot (tag.), spraukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sprauktu
Vajadzības izteiksme: jāsprauc
Avoti: LLVV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Impulss — vajag gleznot — reiz pirms gadiem bijis acumirklīgs pavasara un no dubļiem spraucošos sniegpulkstenīšu balto pumpuru radīts.
- AUZU GRAUDI, IZLOBĪTI VAI SPRAUKTI ( IZŅEMOT LOBĪTUS)
- - - - atsēnaloti ( izlobīti vai spraukti), arī šķelti vai drupināti
- - - - - atsēnaloti ( izlobīti vai spraukti)
- ATSĒNALOTI ( IZLOBĪTI VAI SPRAUKTI) KVIEŊ U GRAUDI