Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
vilcināt
Lietojuma biežums :
vilcināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Kavēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
1.1.Panākt (ar savu rīcību), ka ieilgst (kā) īstenošana, norise u. tml, arī panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
1.2.intransitīvs
1.3.Panākt, būt par cēloni, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri