strutot
strutot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | strutoju | strutojam | strutoju | strutojām | strutošu | strutosim |
| 2. pers. | struto | strutojat | strutoji | strutojāt | strutosi | strutosiet, strutosit |
| 3. pers. | struto | strutoja | strutos | |||
Pavēles izteiksme: struto (vsk. 2. pers.), strutojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: strutojot (tag.), strutošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: strutotu
Vajadzības izteiksme: jāstruto
Būt tādam, kurā rodas, no kura izdalās strutas.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ka tikai dažam tāda apdzijusi brūce nesāktu strutot pārgājiena laikā!
- Sāka strutot roka, es varēju nomirt, varēju zaudēt roku.
- Izmanto arī ilgi nedzīstošu čūlu, izgulējumu un strutojošu procesu ārstēšanai.
- — Vai ieaugušos un strutojošos nagus tagad ārstē bez to noraušanas?
- Kā var apgalvot, ka brūcīte dzīst labi, ja tā struto?!