piebriedēt
piebriedēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piebriedēju | piebriedējam | piebriedēju | piebriedējām | piebriedēšu | piebriedēsim |
| 2. pers. | piebriedē | piebriedējat | piebriedēji | piebriedējāt | piebriedēsi | piebriedēsiet, piebriedēsit |
| 3. pers. | piebriedē | piebriedēja | piebriedēs | |||
Pavēles izteiksme: piebriedē (vsk. 2. pers.), piebriedējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piebriedējot (tag.), piebriedēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piebriedētu
Vajadzības izteiksme: jāpiebriedē
Panākt, būt par cēloni, ka (augi, to daļas) piebriest.
Avoti: LLVV