piebrūvēt
piebrūvēt 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piebrūvēju | piebrūvējam | piebrūvēju | piebrūvējām | piebrūvēšu | piebrūvēsim |
| 2. pers. | piebrūvē | piebrūvējat | piebrūvēji | piebrūvējāt | piebrūvēsi | piebrūvēsiet, piebrūvēsit |
| 3. pers. | piebrūvē | piebrūvēja | piebrūvēs | |||
Pavēles izteiksme: piebrūvē (vsk. 2. pers.), piebrūvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piebrūvējot (tag.), piebrūvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piebrūvētu
Vajadzības izteiksme: jāpiebrūvē
1.Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
1.1.Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nereti tā ir piebrūvēta līdz malām , un , kad to pakustina , līst pāri