piebrukt
piebrukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piebrūku | piebrūkam | piebruku | piebrukām | piebrukšu | piebruksim |
| 2. pers. | piebrūc | piebrūkat | piebruki | piebrukāt | piebruksi | piebruksiet, piebruksit |
| 3. pers. | piebrūk | piebruka | piebruks | |||
Pavēles izteiksme: piebrūc (vsk. 2. pers.), piebrūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piebrūkot (tag.), piebrukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piebruktu
Vajadzības izteiksme: jāpiebrūk
1.Brūkot, grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, arī aizsprostotam (ar to).
2.Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (parasti ar cilvēkiem) – par telpu, teritoriju.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To stratēģija ir strauji piebrukt nolūkotajam upurim, aplaupīt un aizbraukt.
- Par pašu slepkavības vietu runājot, jāsaka, ka nevis pati Gūtmaņa ala ir aktīs minētā nozieguma vieta, bet kāds augstāk par lielo alu stāvošs, tagad piebrucis rievs, ko Viktors Heils esot cirtis.
- Ja kapsētā atrada dobi piebrukušu , tad vēl kāds no tās pašas dzimtes miršot
- Par pašu slepkavības vietu runājot jāsaka, ka nevis pati Gutmaņa ala ir aktīs minētā nozieguma vieta, bet kāds augstāk par lielo alu stāvošs, tagad piebrucis rievs, ko Viktors Heils esot cirtis.
- labs, tad jau viniem nebuutuu tik daudz kundes, ka ilgi rindaa jastav,detalas tur var dabuut visaadas kvalitates , pardeveji arii saprotosi un pats labaakais , ka ir eerti piebrukt, un stavlaukums ideaali piebraucams no visaam puseeem,