piebrist
piebrist 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piebrienu | piebrienam | piebridu | piebridām | piebridīšu | piebridīsim |
| 2. pers. | piebrien | piebrienat | piebridi | piebridāt | piebridīsi | piebridīsiet, piebridīsit |
| 3. pers. | piebrien | piebrida | piebridīs | |||
Pavēles izteiksme: piebrien (vsk. 2. pers.), piebrieniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piebrienot (tag.), piebridīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piebristu
Vajadzības izteiksme: jāpiebrien
1.Brienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
2.Piebradāt(1).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piebridu klāt, un cik varēja saprast, arī ronis bija beigts.
- Viņš pēc ūdens šļakstiem dzirdēja, ka arī blakusstāvētājiem piebrida klāt pavadones.
- Viņi uzcēla sniega dēļus uz pleciem un piebrida pie stāvās malas, paspīdinot lejā gaismu.
- Kā vienmēr, viņa sasita galvu pret griestiem, piebrida mēteļa stūri un gandrīz izmeta rokassomiņu.
- ja šoziem būs sniegs un daudz, tas būtu jāsablīvē ( pierullē, piebrien) ap augļu kokiem, dodoties dārza apskatē.