piebrāzties
piebrāzties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | piebrāžos | piebrāžamies | piebrāzos | piebrāzāmies | piebrāzīšos | piebrāzīsimies |
2. pers. | piebrāzies | piebrāžaties | piebrāzies | piebrāzāties | piebrāzīsies | piebrāzīsieties, piebrāzīsities |
3. pers. | piebrāžas | piebrāzās | piebrāzīsies |
Pavēles izteiksme: piebrāzies (vsk. 2. pers.), piebrāzieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piebrāžoties (tag.), piebrāzīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piebrāztos
Vajadzības izteiksme: jāpiebrāžas
Straujā gaitā (parasti ar troksni) pieskriet, arī piebraukt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš piebrāzās pie galda, noliecās pār to un ar kāju blieza pa ratiņkrēslu.
- Divos soļos viņš piebrāzās pie viņas, izrāva telefonu no rokas un izmeta pa atvērtajām durvīm tumsā.
- Viņa pietuvojās no aizmugures, norāpoja pēdējos desmit metrus, tad vairs nespēja savaldīties, pielēca kājās un, aizmirsusi visus policijas drošības pasākumus, piebrāzās pie viņa un ar skaļu kliedzienu nežēlīgi iebelza viņam pa pakausi.
- Piebrāžos klāt un gandrīz pārmetos pār margām.