apdugt
apdugt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies); lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apdugstu | apdugstam | apdugu | apdugām | apdugšu | apdugsim |
| 2. pers. | apdugsti | apdugstat | apdugi | apdugāt | apdugsi | apdugsiet, apdugsit |
| 3. pers. | apdugst | apduga | apdugs | |||
Pavēles izteiksme: apdugsti (vsk. 2. pers.), apdugstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apdugstot (tag.), apdugšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apdugtu
Vajadzības izteiksme: jāapdugst
Viegli apmākties, būt dūmakainam (parasti par gaisu, debesīm).
Avoti: LLVV