atmirgot
atmirgot 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atmirgoju | atmirgojam | atmirgoju | atmirgojām | atmirgošu | atmirgosim |
| 2. pers. | atmirgo | atmirgojat | atmirgoji | atmirgojāt | atmirgosi | atmirgosiet, atmirgosit |
| 3. pers. | atmirgo | atmirgoja | atmirgos | |||
Pavēles izteiksme: atmirgo (vsk. 2. pers.), atmirgojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atmirgojot (tag.), atmirgošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atmirgotu
Vajadzības izteiksme: jāatmirgo
1.intransitīvs Sākt mirgot (par gaismu, gaismas avotu).
1.1.Sākt mirgot, tiekot apgaismotam.
2.intransitīvs Mirgojoši atspoguļoties (kur).
2.1.pārnestā nozīmē Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) – par jūtām.
3.transitīvs; lieto: reti Atspoguļot (ko mirgojošu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es jūtu tevi atmirgojam
- Zelta sauli atmirgojam.
- Atmirgo zelta zvaigzne!
- Dimantdvēsles atmirgojam,
- Kad mēness un zvaigznes Atmirgo tajā