atmirdza
atmirdza sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atmirdza | atmirdzas |
| Ģen. | atmirdzas | atmirdzu |
| Dat. | atmirdzai | atmirdzām |
| Akuz. | atmirdzu | atmirdzas |
| Lok. | atmirdzā | atmirdzās |
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vecākais brālis matemātiķis un Rīgas vēsturnieks Jānis Straubergs piesaules atmirdzu piedzīvoja 1886. gada 24. xi Džūkstes ( no 1925. gada DžūkstesPienavas) pagasta Lielstraģos ( tag. Tukuma novadā) pie Tukuma-Jelgavas ceļa, iepretim ceļa atzaram uz Džūksti; m. – 1952. g. 29. iv Rīgā ( apbedīts Meža kapos).
- Tad pēkšņi atmirdza kā sīciņš stariņš,
- Pēc ilgāka laika mēs iebraucam kādā pilsētā , kur blāvi vizošā dūmaka , kas virs okeāna bija likusies tik dabiska , tagad plešas pār ielām , piešķirot tādu kā mistisku starojumu , nespodru saules atmirdzu , kas visu dara nostalģisku kā atmiņas no seniem laikiem
- Līdz ar nakts iestāšanos stepē atmirdza neskaitāmi mazi ugunskuri.