atmīņāt
atmīņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atmīņāju | atmīņājam | atmīņāju | atmīņājām | atmīņāšu | atmīņāsim |
| 2. pers. | atmīņā | atmīņājat | atmīņāji | atmīņājāt | atmīņāsi | atmīņāsiet, atmīņāsit |
| 3. pers. | atmīņā | atmīņāja | atmīņās | |||
Pavēles izteiksme: atmīņā (vsk. 2. pers.), atmīņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atmīņājot (tag.), atmīņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atmīņātu
Vajadzības izteiksme: jāatmīņā
Mīņājot, arī mīņājoties atvirzīt nost (no kā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tagad daudzi ir mani labi draugi, man prieks, ka esmu viņiem palikusi atmīņā ar pozitīvām emocijām.
- No paša Imanta Ziedoņa es esmu paņemusi, ka laiks ir ļoti liela vertība un ka jādzīvo viemēr kustība, lai varētu sakrāt vairāk pozitīvo atmīņu.
- „ Juventus” jaunajam vadītajam Alberto Zakeroni priekšā stāv pirmās cīņas uz kontinentālās skatuves, kuras atsauc atmīņā notikumus ar vēsturisku vērtību.