atmirkt
atmirkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atmirkstu | atmirkstam | atmirku | atmirkām | atmirkšu | atmirksim |
| 2. pers. | atmirksti | atmirkstat | atmirki | atmirkāt | atmirksi | atmirksiet, atmirksit |
| 3. pers. | atmirkst | atmirka | atmirks | |||
Pavēles izteiksme: atmirksti (vsk. 2. pers.), atmirkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atmirkstot (tag.), atmirkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atmirktu
Vajadzības izteiksme: jāatmirkst
1.Mirkstot kļūt mīkstam vai mīkstākam.
2.Mirkstot atdalīties, atlobīties nost.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vairākas dienas vajadzēja mērcēt, lai atmirktu tie sodrēji.
- Kad āda bija atmirkusi, viņš to pārvilka māla podam un ar kaprona striķiem nostiprināja.
- Pamērcējām to upes ūdenī, maizīte atmirka, un apēdām,» bērnības atmiņās dalās I. Ratkevičs.
- Šādi visi putekļi paši atmirks un notīrīsies, taču pēc tam žalūzijas ir jānožāvē vai arī rūpīgi jānoslauka ar sausu drānu.
- Tukšas piena pudeles, krūzes un bļodiņas mammucis nemazgāja uzreiz, bet ielēja ūdeni un nolika, lai atmirkst.