atmīt1
Lietojuma biežums :
atmīt [atmĩt] 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Daudz staigājot, padarīt sāpīgas (kājas, nagus); atspaidīt.
2.apvidvārds Mīt no pretējās puses aužamo stāvu paminu, lai veidotos acains auduma raksts.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri