klabēt
Lietojuma biežums :
klabēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) — par cietiem priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
Stabili vārdu savienojumiZobi klab.
1.1.pārnestā nozīmē Būt nelabskanīgam, neveikli izvēlētam (piemēram, par vārdiem, atskaņām).
2.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt.
2.1.transitīvs
Stabili vārdu savienojumiKlab kā kulstīkla. Mute klab.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri