zarot
Lietojuma biežums :
zarot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Veidot zarus — par augiem (parasti kokiem, krūmiem), to daļām.
1.1.Būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem); arī būt šādām (auga) daļām.
2.Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zaroties2.
2.1.pārnestā nozīmē Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri