zarot
zarot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zaroju | zarojam | zaroju | zarojām | zarošu | zarosim |
| 2. pers. | zaro | zarojat | zaroji | zarojāt | zarosi | zarosiet, zarosit |
| 3. pers. | zaro | zaroja | zaros | |||
Pavēles izteiksme: zaro (vsk. 2. pers.), zarojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zarojot (tag.), zarošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zarotu
Vajadzības izteiksme: jāzaro
1.Veidot zarus – par augiem (parasti kokiem, krūmiem), to daļām.
1.1.Būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem); arī būt šādām (auga) daļām.
2.Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zaroties2.
2.1.pārnestā nozīmē Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Stublājs stāvs, resns, spēcīgs, parasti zaro un skarbmatains.
- Nav labi pārāk tuvu zarot, Nav labi pārāk tuvu augt.
- Muguras spuras un anālās spuras pēdējais nezarotais stars ir ar zobiņiem.
- A iz tā gaiļa uzlec saule, Zelta zarus zarodama.
- Labi iesētas bailes zaroja jēlajā tumsā pār viņu galvām kā kaila spuldze.