izsausēt
izsausēt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izsausēju | izsausējam | izsausēju | izsausējām | izsausēšu | izsausēsim |
2. pers. | izsausē | izsausējat | izsausēji | izsausējāt | izsausēsi | izsausēsiet, izsausēsit |
3. pers. | izsausē | izsausēja | izsausēs |
Pavēles izteiksme: izsausē (vsk. 2. pers.), izsausējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izsausējot (tag.), izsausēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izsausētu
Vajadzības izteiksme: jāizsausē
1.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (mitrums).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas neļauj matiem karstumā zaudēt mitrumu un izsausēt.
- Tas strauji samazina dabisko urīnskābes līmeni ādā, tādēļ āda izsausē, lobās un plaisā.
- Nedrīkst pieļaut plaisu veidošanos augsnē, kas var izsausēt pēdējās mitruma paliekas, tādēļ sekla rušināšana ir ļoti nepieciešama.
- Savukārt Siliņš rakstīja, ka Zeltiņa pašgatavotajām “ eļļas krāsām reizēm pietrūkst saistvielas, dažās studijās tās izsausē un nobirst”, turklāt ķīmiski nesaderīgu sajaukumu dēļ nomelnē.
- Neviens negodinās abu pušu cīņas mākslu, kā tas pieklājas labos patiesos dzīves stāstos — izceļot varoņa stiprināšanos ar brīnumdziru, burvju zobena pacelšanu vai apdziedot pūķa ugunsmēles, kas sadedzinājušas cīņas plača tuvīnos kokus un izsausējušas upes.