švīkstināt
švīkstināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | švīkstinu | švīkstinām | švīkstināju | švīkstinājām | švīkstināšu | švīkstināsim |
| 2. pers. | švīkstini | švīkstināt | švīkstināji | švīkstinājāt | švīkstināsi | švīkstināsiet, švīkstināsit |
| 3. pers. | švīkstina | švīkstināja | švīkstinās | |||
Pavēles izteiksme: švīkstini (vsk. 2. pers.), švīkstiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: švīkstinot (tag.), švīkstināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: švīkstinātu
Vajadzības izteiksme: jāšvīkstina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švīkst.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- It kā ar roku kāds pa lapām švīkstinādams pārvilktu.
- Ierūcās mašīnas, arvien biežāk klaudzēja durvis, sētnieki švīkstināja slotas...
- 105 Un laime kā sikspārnis švīkstina spārnus gar logu rūtīm.
- Un ne meitenīte raudāja, ne šņukstēja – vien aizrautīgi smaidīja, sev virs galvas veikli švīkstinot lecamauklu.
- – Vairāk jau žēl, ka tu, Nāve ar izkapti, Mārtiņdienas vakarā ieradies, sirpi švīkstinot...